Latvijas Koncerti

Viens no “Rīgas festivāla” intriģējošākiem pasākumiem ir mūzikas un dzejas uzvedums “Imants un Ziedonis”. Tā pamatā – Imanta Kalniņa dziesmas, kam Ziedoņa dzeja, un Imanta Ziedoņa dzejoļi un pārdomas paša autora balss ieskaņojumā.

Viens no “Rīgas festivāla” intriģējošākiem pasākumiem ir mūzikas un dzejas uzvedums “Imants un Ziedonis”. Tā pamatā – Imanta Kalniņa dziesmas, kam Ziedoņa dzeja, un Imanta Ziedoņa dzejoļi un pārdomas paša autora balss ieskaņojumā.

Akordeoniste Ksenija Sidorova un čelliste Guna Āboltiņa – tandēms, kurā divas valdzinošas un supertalantīgas meitenes, kopīgas iedvesmas vadītas, savij akordeona melnbalto taustiņu vinjetes ar čella stīgu cilvēkbalsi vienā skaņu audumā, kur virtuozitāte mijas ar apceri un eiropeiska meditācija – ar Argentīnas klusajām ugunīm. 

Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris sava pastāvīgā sadarbības partnera maestro Modesta Pitrena vadībā Dzintaru koncertzālē piedāvās intriģējošu un daudzkrāsainu programmu – nozīmīgu Lietuvas mūzikas vēstures lappusi (Jozs Grodis), vienu no pasaules slavenākajiem vijolkoncertiem (Pēteris Čaikovskis) un mūziku ko radījis šīgada lieljubilārs Rihards Vāgners. Solistes būs divas pasaules līmeņa zvaigznes – izcilā vokāliste Miša Brigergosmane un izcilā vijolniece Baiba Skride.

Senās mūzikas festivāla atklāšanas koncertā gaida tikšanās ar mūsu izcilajiem baroka mūzikas interpretiem – lokano, stilā labi trenēto Rīgas Doma zēnu kori un laikmeta niansēs līdz kaulam iedziļinājušos baroka orķestri Collegium musicum Rīga. Pie diriģenta pults redzēsim gan orķestra māksliniecisko vadītāju Māri Kupču, gan kora māksliniecisko vadītāju Mārtiņu Klišānu, kura vadībā izskanēs baroka laika šedevrs – Pergolēzi Stabat Mater. Solisti – teicami skolotās, sidrabspoži skanošās balss īpašniece Elīna Šimkus un unikāli skaistās kontrtenora balss īpašnieks Sergejs Jēgers.

Sinfonietta Rīga baroka ansamblis ir pastāvīgs Senās mūzikas festivāla dalībnieks. Iepriekšējos gados ansambļa skatieni tika vērsušies vācu baroka un Jana Dismasa Zelenkas virzienā. Nu tapusi jauna koncertprogramma, kur mūziķu uzmanības lokā franču baroka pārstāvji – Karaliskās kapelas savrupais un ģeniālais ērģelnieks Fransuā Kuperēns, stipri ražīgi komponējušais slavas un labas dzīves baudītājs Žozefs Bodēns de Buāmortjē un mežģīņsmalkas klavesīnmūzikas autore Elizabete Žakē Delagēra – pirmā franču dāma, kas sacerējusi operu. 

Mario Brunello ir pirmais itāļu mūziķis, kas uzvarējis Čaikovska konkursā (1986), un tas pavēra čellistam starptautisku solista karjeru: viņš spēlējis ar Filadelfijas orķestri, Londonas filharmonisko orķestri, Francijas Nacionālo orķestri, La Scala orķestri, Romas Sv. Cecīlijas akadēmijas orķestri, “Berlīnes filharmoniķiem” tādu diriģentu vadībā kā Valērijs Gergijevs, Zubins Mehta, Rikardo Muti, Seidzi Odzava, Daniēle Gati, Mjunvuņs Čuns, Jurijs Temirkanovs, Džuzepe Sinopoli, Karlo Maria Džulīni un Klaudio Abado, kurš atkārtoti aicinājis Mario Brunello pie Mocarta orķestra gan kā čellistu, gan kā diriģentu.

1994. gadā Brunello dibina Orchestra d’Archi Italiana, ar kuru daudz ceļo. Nozīmīgu daļu radošās dzīves Brunello veltī kamermuzicēšanai – sadarbojas ar Gidonu Krēmeru, Franku Pēteru Cimmermani, Juriju Bašmetu, Mauricio Pollīni, Andreu Lukezīni, kā arī ar Borodina un Albana Berga kvartetiem. Mario Brunello veido arī citas mākslas aptverošus projektus ar literāri filosofisku ievirzi no zinātnes līdz glezniecībai. Šajos projektos Brunello sadarbojas ar aktieriem, māksliniekiem, dizaineriem. 2012. gada Brunello piedalījās Arābu mūzikas nedēļā Austrijā, kur muzicēja kopā ar Kremerata Baltica mūziķiem. Viņš arī eksperimentē ar jaunas mūzikas radīšanas iespējām un piedalās multimediālos projektos. 

Mario Brunello spēlē lielisku 17. gadsimtā būvētu Madžīni čellu, kurš kādreiz piederējis Franko Rosi.

Viena no šīsvasaras Senās mūzikas festivāla īpašajām viešņām ir vācu blokflautas virtuoze Doroteja Oberlingere. Saspēlē ar Latvijas ugunīgi spožo klavesīnisti Ievu Salieti un Bāzelē dzīvojošo baroka čella spēles meistarīgo pārvaldītāju Ilzi Gruduli Doroteja Oberlingere sniegs aizraujošu baroka un Sturm und Drang perioda autoru mūzikas programmu, kur goda vietā mīlīgais Georgs Fīlips Tēlemanis, elegantais Georgs Frīdrihs Hendelis un kvēlais Karls Fīlips Emanuels Bahs.

Vienā koncertprogrammā pirmoreiz satiekas vēsturiskā atskaņojuma jomā kompetentais gregorisko dziedājumu ansamblis Schola cantorum Riga un skaistās kontrtenora balss īpašnieks Sergejs Jēgers. Programmā – gregoriskie dziedājumi un viduslaiku noslēpumu apdvesti sakrāli agrīnās daudzbalsīgas paraugi, kuru vidū īpaša uzmanība būs veltīta Dievmātei Marijai veltītām kompozīcijām. Koncerta skaniskās vides daudzveidīgošanā sevišķa loma būs kādam Latvijā reti dzirdamam instrumentam – rata lirai, kas kā viduslaiku parauga kopija darināta Anglijā. Rata lira ir iespaidīgs mehānisms, kas, cilvēka rokas grieztam ripulim saskaroties ar stīgām, izraisa savdabīgas kviecīgām dūdām līdzīgas skaņas.

Kā ik gadu, Senās mūzikas festivālā atkal sarūpēts īpašs pasākums bērniem. Šogad tas būs uzvedums “Pasaka par kurpnieksievu un zelta kurpēm”. Pasakā tiksimies ar nabaga kurpnieksievu, kurai, kā jau pasakā, jāpiedzīvo dažādi brīnumi. Kurpnieksievas labā un nesavtīgā rīcība ļauj viņai piedzīvot īstu laimi – devīga sirds tiek vienmēr dāsni atalgota. Šis stāsts būs bagātīgi rotāts ar skaistām senās mūzikas skaņām un krāšņiem deju rakstiem.

Baroka orķestris Collegium musicum Rīga sava mākslinieciskā vadītāja, erudītā mūzikas arheologa Māra Kupča vadībā piedāvā jaunu vācu komponistu baroka programmu, kas it labi iederēsies Rundāles pils Baltās zāles eleganti rotaļīgajā interjerā un skanīgajā akustikā. Solistu ampluā – orķestra pirmā vijole Agnese Kanniņa-Liepiņa, lieliskā flautiste Kristīne Stumbure un jaunā klavesīniste Gerda Jerjomenko.

Orķestris Sinfonietta Rīga uzaicinājis uz Latviju vienu no spilgtākajām personībām itāļu mūziķu pulkā – baroka vijolnieku Enriko Onofri, slavenā ansambļa Il Giardino Armonico koncertmeistaru kopš 1987. gada. Par Onofri presē teikts: “Viņa vijolei ir bezvārdu balss – tā lūdzas, pieglaimojas, vaimanā, tās skanējumam piemīt niedres stabules atturīgums, taču tas ir allaž kaislīga un valdzinoši svešāda.” Enriko Onofri kompetentā, pašaizmirstīgā un elpu aizraujošā spēle Rundāles pilī ir viens no šīs vasaras ievērojamākajiem mūzikas notikumiem. Koncerta programmā – Frančesko Džeminiāni Concerto grosso, Arkandželo Korelli Concerti grossi un Antonio Vivaldi koncerti, kā arī simfonija ar varen pievilcīgo nosaukumu Il Coro delle Muse (“Mūzu koris”).

Vasaras nakts smaržīgais gaiss, Rundāles rožu dāsnais aromāts, zvaigžņotas debesis un brīnumskaista baroka un klasicisma mūzika, kas laikmeta ziņā tik labi piestāv Rundāles pils vēsturiskajai gaisotnei. Kopā ar izcilo orķestri Kremerata Baltica uzstāsies jau pagājušajā vasarā Latvijas publikas iemīļotais un sirsnīgi sveiktais itāļu čella virtuozs Mario Brunello. Koncerta pirmajā daļā baudīsim Tēlemaņa programmatisko svītu “Dons Kihots”, kas tēlainības ziņā līdzinās aizraujošam komiksam, un divus Bokerīni darbus – Trešo čellkoncertu un iedvesmojošo “Madrides ielu naktsmūziku”. Koncerta otrajā daļā ar veselīgu zemnieka humoru apveltītais Haidna tētiņš – klausīsimies orķestrim aranžētu enerģisko “Jātniekkvartetu” un Do mažora čellkoncertu, kur Mario Brunello būs visas iespējas apžilbināt mūs ar tehniski perfektu un vienlaikus siltas, intensīvas skaņas piesātinātu spēli.

Turpinot ierasto un jauko tradīciju, Sinfonietta Rīga piedāvā jau laicīgi iegādāties abonementu uz četriem koncertiem 2013. gada rudens-ziemas sezonā. Abonementa cena šogad ir 20 LVL, un klausītājiem būs iespēja izvēlēties labākās vietas un katru mēnesi baudīt pa vienam izcilam koncertam kamerorķestra Sinfonietta Rīga izpildījumā. 

Visi koncerti notiek Lielajā ģildē.