Хор Латвийского радио является одним из лучших камерных хоров Европы, высокая музыкальная культура которого, интеллигентность и уникальное богатство потенциала звука от прозрачности хрустальных капель, от могущества оркестровых красок до преодоления границ возможностей человеческого голоса, превратила хор в особый фирменный знак звука на карте хоровой музыки мира. С 1992 года в Хоре Латвийского радио работают два дирижера - его художественный руководитель, главный дирижер Сигвардс Клява и дирижер Каспарс Путныньш.
Музыкальный репертуар хора широк - начиная от музыки эпохи Возрождения до самых сложных партитур современных композиторов, хор порождает новое понимание потенциала человеческого голоса и хорового организма, где каждая голосовая клетка имеет свою собственную подпись и свою конкретную задачу. Способность певцов ориентироваться в музыке разных эпох, жанров и стилей сделали Хор Латвийского радио универсальным эластичным коллективом, который может выступать как в вокально-инструментальных представлениях и оперных постановках, так и в мультимедийных проектах, в интимных музыкальных разговорах a capella, а также в театральных спектаклях, где певцы хора раскрываются как яркие солисты и артисты сцены.
http://www.radiokoris.lv/en
С момента создания камерного оркестра Sinfonietta Rīga в 2006 году его художественным руководителем и главным дирижером является Нормундс Шне - музыкант, который в течение последних двадцати лет практически был вовлечен в создание звуковой культуры Латвии и который до сих пор является пылким генератором новых музыкальных идей и идеологом культурного пространства.
Участники руководимого Шне камерного оркестра - молодые и открытые творческим идеям музыканты, которые исследуют традиции исполнения барочной музыки, изучают тонкости интерпретации музыки эпохи классицизма, являются блестящими, непревзойденными исполнителями современной музыки, а также не избегают участия в неакадемических экспериментах и в проектах crossover. В качестве одной из своих задач камерный оркестр выдвинул задачу развития в Латвии жанра камерной симфонии.
В концертных программах Sinfonietta Riga регулярно участвуют блестящие, признанные на международном уровне приглашенные музыканты. Музыкальное качество оркестра был оценено в 2014 году престижной премией Grammy за участие в записи альбома эстонского композитора Арво Пярта Adam`s Lament, оркестр также три раза стал обладателем Большого музыкального приза Латвии.
http://www.sinfoniettariga.lv/en/site/index

Latvijas džeza mūzikas vēsturē Latvijas Radio bigbends ir spēlējis nozīmīgu lomu, un pēc 16 gadu pārtraukuma, leģendārais džeza kolektīvs no 2012. gada atkal uzsāka aktīvu darbību.

Bigbends piedāvā klausītājiem izbaudīt kvalitatīvus džeza mūzikas koncertus un ierakstus, sadarbojoties ar pasaules klases māksliniekiem, to vidū – itāļu vokāliste Roberta Gambarini, džeza vokālists Kurts Elings, bundzinieks Džodžo Maijers, vokālā grupa “New York Voices”, 6 “Grammy” balvu ieguvējs Randy Brecker. Ar austrāliešu multimākslinieku, trompetistu Džeimsu Morisonu, izveidots projekts “Mare Balticum” – latviešu tautasdziesmu aranžējumi džeza ritmos.

“Latvijas Radio bigbends ir lielisks. Šis bigbends ir pelnījis stabilu un spožu nākotni!” – Kurt Elling

“Latvijas Radio bigbends ir liels sasniegums mūsu kultūrai.” – Raimonds Pauls. 1966. gadā tika dibināts Latvijas Radio bigbends ar nosaukumu Latvijas PSR televīzijas un radio estrādes orķestris. 1992.gadā tas tika pārdēvēts par Radio vieglās un džeza mūzikas orķestri. Tā pirmais vadītājs un diriģents bija komponists Ringolds Ore un no 1968.gada līdz 1991.gadam - vijolnieks un aranžētājs Alnis Zaķis. Latvijas Radio bigbendu vadījuši arī Raimonds Pauls un Gunārs Rozenbergs.

Kompaktdiski

Kompaktdiskus par īpaši zemu cenu var iegādāties “Latvijas Koncertu” birojā un “Latvijas Koncertu” rīkotajos koncertos.
Informācija - 67205485
Meklējiet arī 'mūzikas veikalos “Upe”, “Upe tuviem un tāliem”, "LP", kā arī interneta veikalos www.micrec.lv, www.balticshop.com.

SINFONIETTA RĪGA IESKAŅOTIE KOMPAKTDISKI
LATVIJAS RADIO KORA IESKAŅOTIE KOMPAKTDISKI

Sinfonietta Rīga un izcilās vijolnieces Vinetas Sareikas ieskaņojumā izdots viens no pasaules spilgtākajiem klasiskās mūzikas šedevriem - Antonio Vivaldi “Gadalaiki”. Līdztekus plaši pazīstamajam vijolkoncertu ciklam, CD ieskaņotas arī trīs baroka lielmeistara sonātes.

Vineta Sareika par “Gadalaiku” interpretāciju jau 2010. gadā ieguvusi Latvijas Lielo mūzikas balvu. Vivaldi “Gadalaiku” ierakstā piedalījušies Sinfonietta Rīga mūziķi, vijolniece un atskaņojuma vadītāja Vineta Sareika, čelliste Guna Šnē un igauņu klavesīnists Reinuts Teps. 

Kompaktdisku var iegādāties Jāņa Rozes grāmatnīcās, veikalos "Upe", "Upe TT", "Randoms", "Riija", Galerija "Istaba", "Musica Baltica", kā arī "Latvijas Koncerti" rīkoto koncertu norises vietās.

Vestards Šimkus par ierakstu:
“Kopš deviņu gadu vecumā ar sirdstrīsām Rīgā noskatījos Vāgnera operu “Klīstošais holandietis”, vienmēr esmu mazliet apskaudis dziedātājus, orķestra mūziķus un diriģentus par viņu šķietami ekskluzīvo privilēģiju atskaņot Vāgnera lielisko mūziku. Esmu ļoti pateicīgs ARS Produktion pār-stāvjiem Anetei un Manfrēdam Šūmaheriem, kas bija gan aizrautīgi atbalstoši un kompetenti ceļveži manos Vāgnera meklējumos šī albuma ieskaņošanas laikā, gan arī iepazīstināja mani ar salīdzinoši mazzināmo Vāgnera klaviermūzikas pasauli, kurā ir dažs piemirsts dārgums. Viens šāds dārgums – monumentālā Fantāzija fadiēzminorā WWW 22 – ar neskaitāmiem operiskiem rečitatīviem un garām “dziedošām” tēmām pierāda, ka Vāgners vienmēr palicis operkomponists, pat tad, kad komponēja klavierēm. Un likt klavierēm dziedāt – pianistam tas nudien ir pārbaudījums. 

Jaunajā albumā šī fantāzija aizņem gandrīz pusi visa ieraksta ilguma. Tai pavadoņos ir triju Vāgnera meistardarbu transkripcijas, un tas viss kopā veido ierakstu, kurā Vāgners portretēts kā tilts no romantisma uz 20. gadsimta mūziku – “Vērpēju koris” un Fantāzija acīmredzami tapušas Šūberta un Mendelszona stilā, savukārt “Izoldes mīlasnāve” un “Zīgfrīda idille”  ir darbi, kas nepārprotami iedvesmojuši Skrjabinu un Šēnbergu. Manis veidotā “Izoldes mīlasnāves” transkripcija sacerēta speciāli šim albumam. To rakstot, atkal un atkal klausījos orķestra ierakstu un ļāvu iztēlei iedvesmoties no Vāgnera orķestrācijas īpašajām faktūrām, līdz dzima precīzs priekšstats par to, kā izteikt to visu klavierēm, izmantojot fantastiskās iespējas, ko piedāvā 21. gadsimta klavieres.”

Apvienotās Karalistes skaņu ierakstu nams Champs Hill Records laida klajā Ksenijas Sidorovas otro soloalbumu, kurā akordeona iespējas parādītas visplašākajā spektrā. Ar BBC Velsas simfonisko orķestri un diriģentu Klārku Randelu Ksenija ieskaņojusi čehu kinomūzikas autoraVāclavaTrojana1959. gada kompozīciju – piemīlīgo Akordeona koncertu“Pasakas”. Albumā iekļauta arī Moškovska “Spāņu kaprīze”, Mendelszona Skerco no mūzikas izrādei “Sapnis vasaras naktī”.

Aurēlijas Šimkus veiklajos pirkstos dzimis disks, kura nosaukums Scherzo tikpat rotaļīgs kā daža laba Aurēlijas bilde, kas rotā CD anotācijas grāmatiņu.

Atcerēsimies, ka scherzo itāliski nozīmē ‘joks’, taču patiesībā šī žanra robežas krietni vien pārsniedz draisku pasmiešanos. Ar apzīmējumu skerco var sastapt arī padrūmi groteskus vai fantasmagoriskus mūzikas gabalus. Aurēlijas izvēlētais al- buma nosaukums attiecināms visupirms uz titulskaņdarbu – Franča Lista “Skerco un maršu”, kas pasaules pianistu repertuārā sastopams visai reti. Atsaucoties uz Aurēlijas teikto, šajā visai robustajā mūzikā varam saklausīt dažu labu atbilsmi pašas mūziķes raksturam. Pēc Aurēlijas Šimkus Vācijas debijas koncerta Westfälische Rundschau šopavasar rakstīja, ka jaunās un ļoti talantīgās pianistes spēle pilna izsmalcinātām sajūtām, kur sirsnīgs mīlīgums mijas ar teju brutālu uzbrukšanu klaviertaustiņiem.
Tad nu tversim šo sajūtu spektru Aurēlijas jaunajā albumā, kur līdzās nule nosauktajai Lista raritātei likta Bēthovena draiskā un elegantā 18. klaviersonāte (“Medības”), kā arī Šūmaņa Otrā klaviersonāte, kuras partitūrā iekļautie vētru un dailes kontrasti liek ar lielu interesi gaidīt, kāds būs talantīgās jaunietes lasījums. 

Latvijas Radio kora jaunajā skaņu ierakstā pamatā ir Imanta Kalniņa mūzika ar Imanta Ziedoņa vārdiem jaunās paaudzes mūziķu Andra Sējāna, Kaspara Zemīša un Emīla Zilberta aranžējumos. Imanta Ziedoņa domu pasaulē klausītāju ievedīs neparasta un aizrautīga jēdzienu spēle, kas ieskaņota dzejnieka jubilejai pirms 10 gadiem. Mūzikas plūdums mijas ar ierakstītajiem Imanta Ziedoņa jēdzienu skaidrojumiem un dzejas lasījumiem, veidojot vienotu muzikālu stāstu.

Ērika Ešenvalda, Rolanda Kronlaka, Rutas Paideres, Kristapa Pētersona, Santas Ratnieces, Kristapa Pētersona un Mārtiņa Viļuma kora mūzika
Latvijas Radio kora grupa, diriģents - Kaspars Putniņš

Latviešu klasiskā kora dziesma: Jāzeps Vītols, Emilis Melngailis, Emīls Dārziņš, Alfrēds Kalniņš, Pēteris Barisons, Jānis Kalniņš, Jāzeps Mediņš un Jānis Zālītis Latvijas Radio koris, diriģents - Sigvards Kļava

Skaņu ierakstu namā Wergo nācis klajā jauns Pētera Vaska mūzikas albums, ko orķestris Sinfonietta Rīga ieskaņojis kopā ar izcilo somu diriģentu Juhu Kangasu un uz pasaules slavas sliekšņa esošo vijolnieci Alinu Pogostkinu, kas labi pazīstama Latvijas klausītājiem un par kuru Süddeutsche Zeitung raksta - "viņai nudien var dziedāt rapsodijas: tik jauna, tik spoža, tik muzikāla, perfekta un vienlaikus dabiska." Albumā iekļauti Pētera Vaska koncertžanra paraugi: dramatiskiem kontrastiem bagātais vijolkoncerts "Tālā gaisma", meditācija "Vientuļais eņģelis" un albuma titulskaņdarbs - brīnišķīgā fantāzija Vox amoris jeb "Mīlestības balss". 

"Latvijas Koncertu" un Vācijas izdevniecības Wergo sadarbības rezultātā klajā nācis albums "Gadalaiki", kurā Petera Vaska kompozīcijas atskaņo Vestards Šimkus.

Klajā laists CD “Pasakas par ziediem”. Valts Pūce mūzikā ietērpis Annas Sakses lieliskās pasakas, kas Gundara Āboliņa atraktīvajā stāstījumā pirms pusgada pulcēja cilvēku simtus pārpildītā Spīķeru koncertzālē. Uz Spīķeru skatuves bija labākie no labākajiem – izcils stāstnieks, brīnišķa flautiste un teātra nervu jūtošs skaņdaris. Gaisotni papildināja Pētera Apses veidotas ziedu fotogrāfijas. Sākot no 12. aprīļa, jauno albumu varēs iegādāties “Latvijas Koncertu” rīkotajos koncertos, lielākajos mūzikas veikalos, grāmatnīcās un citur.

Divu CD albumā “Brokā ielas pasakas” iekļautas franču autora Pjēra Griparī pasakas par kādu imigrantu ģimeni, kas dzīvo Parīzē un ikdienas gaitās sastopas ar dažnedažādiem brīnumiem: Skubidū – lelli, kas zina visu, ūdenskrāna feju, kurpju pāri, Muftāra ielas raganu un milzi sarkanās zeķēs... Pasakas ierunājuši aktieri Indra Burkovska, Gundars Āboliņš un Artūrs Skrastiņš, mūzikas autors ir Jānis Ķirsis, ieraksta režisore – Irēna Cērmane.

80. gadu sākumā Arturs Maskats radīja virkni dziesmu – vispirms ar Ojāra Vācieša, pēc tam ar Aleksandra Čaka dzeju. Dziesmas dziedāja Ivars Kalniņš, un kopā ar dziesmu autoru īstenotajām aktiera koncertprogrammām bija labi panākumi. Dziesmas ar Ojāra Vācieša tekstiem atdzīvojās 21. gadsimta sākumā: par godu dzejnieka 70. dzimšanas dienas atcerei tās izskanēja Dailes teātrī iespaidīgā uzvedumā “Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts” (2003). Dziesmas ar Aleksandra Čaka dzeju tobrīd uzturējās atvilktnē. Pagāja daži gadi, un krogā “Lidojošā varde” satikās vairāki, kas vēlējās tām (dziesmām) dot jaunu dzīvību. Radās doma par uzvedumu “Hotelis “Atlantīda””. Maskats atkal lasīja Čaku, un piedzima jaunas dziesmas – tās šajā albumā dzirdamas autora aranžējumā. Sentapušās (dziesmas) aranžēja Latvijas Radio kora uzticami sadarbības partneri. Laipni aicināti bezmiesas atmiņu un bezvārda sajūtu viesnīcā!

Sergejs Jēgers: „Albumam esmu izvēlējies nosaukumu Ave Maria, kaut tajā skanēs ne tikai Dievmātes lūgšanas motetes ar šo kanonisko tekstu. Katra lūgšana ir saruna ar Dievu, un mana saruna ar Dievu notiek mūzikā. Tā manam pirmajam soloalbumam Ave Musica pēc pieciem gadiem pievienojies jauns - Ave Maria. Šis laiks ļāvis man pilnveidoties un augt, lai tikai tagad uzdrošinātos pieskarties un vēsturei iemūžināt savu versiju par pasaules mūzikas pērlēm. Līdz šīm vēl nebiju uzdrīkstējies dziedāt slaveno Baha - Guno Ave Maria, kas atklāj albuma programmu, pirmoreiz sev atklāju arī Tosti Ave Mariaun āriju Dignare no Hendaļa kantātes Dettingen Te Deum. Savukārt vairāki opusi šeit pirmoreiz izskan balss un ērģeļu salikumā, labi zināmai skaņu paletei piešķirot citādas krāsas".

VIDEO ŠEIT

Vācijas skaņu ierakstu kompānija Ars Produktion Schumacher  laidusi klajā disku „Intervija ar Bēthovenu”, kurā  pianists Vestards Šimkus atskaņo Ludviga van Bēthovena klaviersonātes un savu kompozīciju „Eiropas Savienības variācijas par Bēthovena tēmu”. Jauno CD varēs iegādāties „Latvijas Koncertu” rīkoto koncertu norises vietās, „Latvijas Koncertu” birojā Maskavas ielā 4, kā arī veikalos „Upe”, „Upe TT”, „Randoms”, „Lukabuka” u.c. 

VIDEO ŠEIT

Veltījums lieliem un maziem bērniem. Liene Circene par CD “Šūpuļdziesmas”: “Diska tapšanas ideju guvu no savām meitiņām, no darba ar bērniem, no saskarsmes ar viņu vecākiem, no koncertceļojumiem un sarunām ar aizjūras zemju tautiešiem un cittautiešiem. Aizdomājos par to, ka šajā skrejošajā laikmetā cilvēki visā pasaulē sāk piemirst savu etnisko pagātni. Pasakas mēs izvēlamies no brāļu Grimmu krājuma, multfilmas bērniem rāda kabeļtelevīzija. Tomēr mēs varētu mazliet papūlēties un dot bērniem to, kas tikai mūsu tautai nozīmīgs un īpašs. Līdzās latviešu tautas šūpuļdziesmām mūsu komponistu apdarēs atļāvos iekļaut diskā arī tādus skaņdarbus, kam ar šūpuļdziesmu nav tieša sakara ne nosaukumā, ne būtībā. Kādēļ? Manā skatījumā šūpuļdziesma ir maza nakts noskaņas mūzika.”