2010:

Festivāls “Vīnes klasika” notiek reizi divos gados. Tas veltīts Vīnes dižgaru – Bēthovena, Haidna un Mocarta mūzikai, kas ir Eiropas kultūras zelta mantojums un joprojām valdzina arī mūsdienu klausītājus. Festivāls piedāvā kamermūzikas un orķestru koncertus Rīgā un visā Latvijā, kā arī apliecina Latvijas saikni ar Eiropas mūzikas kultūru un tradīcijām, ierindojot Rīgu starp Eiropas muzikālajām galvaspilsētām.

WWW.VINESKLASIKA.LV

Februāra pirmajā pusē notiks festivāla “Vīnes klasika” koncerti.
5. februārī Lielajā ģildē pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults būs Ūla Rudners, kurš pirms diviem gadiem sajūsmināja Latvijas publiku ar izsmalcinātu klasicisma mūzikas lasījumu. Šoreiz diriģents izvēlējies Franča Šūberta draiski rotaļīgo uvertīru “Rozamunde”, kā arī Ludviga van Bēthovena brīnišķīgo Septīto simfoniju un Fantāziju klavierēm, korim un orķestrim, kas priekšvēsta monumentālo “Odu priekam”. Solists būs žilbinošais Latvijas publikas mīlulis no Sanktpēterburgas Antons Ļahovskis, atskaņojumā piedalīsies arī Latvijas Radio koris.
10. februārī Mazajā ģildē koncertēs nu jau visā Eiropā, kā arī Japānā atzītais Trio Dali, kur kopā ar čellistu Pjēru Kristianu Lamarku un pianisti Amandīni Savarī spēlē viena no Latvijas izcilākajām mūziķēm Vineta Sareika. Šie trīs nudien saspēlējušies tā, it kā muzicētu viens – tik smalkas vibrācijas valda starp viņiem. Programmā – Francis Šūberts, Maurisio Kagels un Tjerī Eskešs.
13. februārī Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskanēs retums – Georga Frīdriha Hendeļa oratorija “Mesija” aranžējumā, ko veicis sava vecākā kolēģa talanta kvēls apbrīnotājs Volfgangs Amadejs Mocarts. Pie diriģenta pults – ugunīgais baroka mūzikas speciālists no Igaunijas Andress Mustonens, kura vadībā muzicēs solisti, Sinfonietta Rīga un Valsts akadēmiskais koris “Latvija”.
Festivāla jaunums – kinofilmu rādīšana Spīķeru koncertzālē! 9. februārī skatīsimies Agņeškas Holandas filmu “Pārrakstot Bēthovenu” (2006) – vēsturiskām puspatiesībām un nepatiesībām pilnu, taču aizgrābjošu stāstu par Devītās simfonijas tapšanas laiku (titullomā Eds Heriss). 11. februārī redzēsim 1984. gadā uzņemto Miloša Formana lenti “Amadejs”, kas saņēma astoņus “Oskarus”, neskaitot citas prestižas balvas. No muzikoloģiskā viedokļa arī šis stāsts, tāpat kā “Pārrakstot Bēthovenu”, būtu vērtējams vismaz kritiski (kaut vai tādēļ, ka smagi nodara pāri Antonio Saljēri), taču ka mākslasdarbs tas ir neiedomājami satriecošs, emocionāls, košs un asprātīgs, turklāt pilnīgi ticami rāda, kāds patiesi varēja būt nemirstīgais Mocarts.
 

2009

2008
2007