2006. gadā Latvijas Koncertdirekcija (tagad "Latvijas Koncerti”) rīkoja Volfganga Amadeja Mocarta mūzikas festivālu, tādējādi liekot pamatus jaunai tradīcijai – festivālam, kas veltīts klasicisma laika ģēniju daiļradei. 2006. gadā tas bija veltījums Mocarta 250. dzimšanas dienai, gadu vēlāk festivāls pievērsās Jozefa Haidna mūzikai, savukārt 2008. gadā uzmanības centrā – Ludvigs van Bēthovens. Viņa mūzika skan 9., 10. un 13. februāra koncertā.   Toties festivāla atklāšanas koncerts pilnībā veltīts Mocarta mūzikai – tā būs mūzika pūšaminstrumentiem spoža solistu ansambļa sniegumā. 8. februāra vakarā Lielajā ģildē pl. 19:00 Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga vadību Normunds Šnē nodos festivālā "Francijas pavasaris Latvijā 2007” iepazītajam un iemīļotajam franču diriģentam Sebastjanam Rulānam un pats ķersies pie obojas, lai Mocarta Koncertsimfonijā flautai, obojai, fagotam un mežragam spēlētu solo kopā tādām zvaigznēm kā Izraēlas flautiste Šarona Bezalī un divi somu mūziķi – fagotists Jāko Luoma un mežradznieks Esa Tapani.

Sebastjans Rulāns Publicitātes foto

Karolīne Vidmane Foto: KassKara

Prominentie viesi eksponēsies arī solo – klausīsimies Pirmo flautas koncertu, Ceturto mežraga koncertu un Fagota koncertu. 8. februārī pl. 18:30 Cēsu kultūras centrā un 9. februārī Rīgā, Lielajā ģildē pl. 19:30 Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģēs Latvijas publikai labi pazīstamais, mūsu orķestrantiem simpātiskais zviedrs Ūla Rudners, kura darba gaitas saistītas galvenokārt ar Austriju, Austrāliju, Tasmāniju un Skandināviju. Programmā līdzās populārajam simfoniskajam hitam – Franča Šūberta Astotajai jeb "Nepabeigtajai” simfonijai būs Bēthovena Vijoļkoncerts, kurā solo spēlēs līdz šim Latvijā mazzināma vācu vijolniece Karolīne Vidmane. Viņa dzimusi Minhenē, mācījusies Ķelnē, Londonā un Bostonā, uzvarējusi vairākos starptautiskos konkursos, 1998. gadā no Jehūdi Menuhina rokām saņēmusi Menuhina konkursa (Francija) prezidenta balvu. Kā soliste uzstājusies ar vairumu Vācijas ievērojamāko orķestru, piedalījusies prominentos festivālos Berlīnē, Šlēzvigā-Holšteinā, Lucernā, Davosā, Strasbūrā, Bātā, Jeruzālemē, Lasvegasā u. c., spēlējusi ar tādiem diriģentiem kā Jehūdi Menuhins, Peters Etvešs, Heincs Holligers, Kristofs Popens, Mihaels Šēnvands.

Lielu uzmanību pievērš laikmetīgajai mūzikai, kopš 2006. gada Leipcigas Mūzikas augstskolas docētāja. 2008. gadā notiks Vidmanes debija nozīmīgajā Londonas vasaras festivālā BBC Proms – rīdziniekiem ir brīnišķīga iespēja sastapt Karolīni Vidmani uz pasaules slavas sliekšņa.
 
Noteikti nepalaidiet garām iespēju klausīties vienu no izcilākajiem un saskanīgākajiem Latvijas kamerduetiem – čellistu Ēriku Kiršfeldu (Kremerata Baltica čellu grupas koncertmeistars) un pianisti Hertu Hansenu (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja, aktīvi koncertējoša ansambļa pianiste). Abi izteiksmē precīzie, izjūtās dabiskie un mūzikas būtību dziļi meklējošie mūziķi uzstāsies Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā 10. februārī (plkst. 18:00), atskaņojot Roberta Šūmaņa Trīs romances, Ludviga van Bēthovena Čella sonāti sol minorā, Ernesta Bloha trīs žanriskas ainas "No ebreju dzīves” un Sergeja Prokofjeva vienīgo Čella sonāti Do mažorā, kas tapusi 1949. gadā toreizējā aktīvā jaunekļa un čella spēles fanātiķa Mstislava Rostropoviča iespaidā. 

13. februārī Lielajā ģildē pl. 19:30 Bēthovena Piekto klavierkoncertu kopā ar Imanta Rešņa diriģēto Liepājas simfonisko orķestri spēlēs pasaules slavu guvušais ekscentriskais un daudzpusīgais eremīts Valērijs Afanasjevs (1947).
 

Kādreizējais Jakova Zaka un Emila Gilelsa skolnieks Maskavas konservatorijā 1968. gadā uzvarējis Leipcigas Baha konkursā, kā arī saņēmis zelta medaļu Beļģijas karalienes Elizabetes konkursā (1972). 1974. gadā pieprasīja politisko patvērumu Beļģijā, kopš 1979. gada Beļģijas pavalstnieks, 1980. gados apmeties uz dzīvi Francijā. Afanasjeva ieskaņojumu vidū liels ir Bēthovena un Šūberta opusu īpatsvars. Rakstnieka ampluā viņš sarakstījis deviņus romānus, stāstus, dzejoļus un esejas, kā arī divas monodrāmas stāstniekam pianistam – vienu no šiem skatuves darbiem (Musorgska „Izstādes gleznas”) pirms dažiem gadiem ar sajūsmu uzņēma Liepājas pianisma zvaigžņu festivāla publika.   Līdzās fantāziju rosinošajam, caurspīdīgi improvizatoriskajam Ceturtajam klavierkoncertam šajā koncertā skanēs Bēthovena Septītā simfonija – viens no impulsīvākajiem komponista opusiem, kur pirmās, trešās un ceturtās daļas dinamiskais strāvojums kontrastē ar otrās daļas teju vienā ritmā izturēto, apvaldīto, ģeniālo maršu.

Valērijs Afanasjevs  Publicitātes foto

PROGRAMMA
 
Piektdiena, 8. februāris, pl. 19:00 Rīga, Lielā ģilde
Festivāls "Vīnes klasika" – Volfgangs Amadejs Mocarts
Šarona Bezali – flauta
Esa Tapani – mežrags
Normunds Šnē – oboja
Jāko Luoma – fagots
Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga
Diriģents Sebastjans Rulāns
Programmā: Volfgangs Amadejs Mocarts
Cenas: 5, 7, 10, 12 LVL
 
Piektdiena, 8.februāris, pl. 18:30, Cēsu kultūras centrs
Sestdiena, 9. februāris, pl. 19:30, Rīga, Lielā ģilde
Festivāls "Vīnes klasika" – Bēthovens un Šūberts
Karolīne Vidmane – vijole
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Ūla Rudners
Programmā: Ludvigs van Bēthovens, Francis Šūberts
Cenas: 5, 7, 10, 12, 15 LVL
 
Svētdiena, 10. februāris, pl. 18:00, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Festivāls "Vīnes klasika" – Bēthovena kamermūzikas pērles
Ēriks Kiršfelds (čells), Herta Hansena (klavieres)
Programmā: Ludvigs van Bēthovens, Roberts Šūmanis, Ernests Blohs
Cenas: 5 LVL, skolēniem, studentiem, pensionāriem 3 LVL
 
Trešdiena, 13. februāris, pl. 19:30 Rīga, Lielā ģilde
Festivāla "Vīnes klasika" noslēguma koncerts
Valērijs Afanasjevs – klavieres
Liepājas simfoniskais orķestris
Diriģents Imants Resnis
Programmā: Ludvigs van Bēthovens Septītā simfonija un Piektais klavierkoncerts
Cenas: 5, 7, 10, 12 LVL 

Nākamais festivāls „Vīnes klasika” notiks 2010. gadā.