Bēthovena Septets un Adesa Arcadiana

Britu komponists, diriģents un pianists Tomass Adess noteikti iebilstu, ja viņa mūziku piesaistītu kādai konkrētai kompozīcijas skolai. Viņa rokraksts veidojies, būvējot eklektiskus tiltus starp senās un mūslaiku mūzikas tradīcijām. Par klausītāju atzinību un Adesa vietu šodienas interesantāko Apvienotās Karalistes skaņražu vidū liecina kaut vai Nacionālā portretu galerija Londonā, kur viņa atveids atrodas līdzās Bendžamina Britena un Edvarda Elgara uzņēmumiem.
Arcadiana ir Adesa pirmais stīgu kvartets. Sešās no septiņām cikla daļām paveras kāda idille – nepāra daļas ieskauj ūdens stihijas hipnotizējošais plūdums, bet pāra daļas laiskojas pastorālā bezrūpībā. Lai gan kvartetā neatradīsiet tiešus muzikālus citātus, tā trešā daļa aizguvusi nosaukumu un harmonisko kodolu no Franča Šūberta “Dziedājuma pār ūdeņiem”, bet sestās daļas izteiksme atgādinās par Edvarda Elgara variācijām “Enigma”. The New York Times 1999. gada izdevuma lapās lasām: “Šajā opusā idilliskais un biedējošais ir cieši saistīti. Vienā mirklī tumšās stīginstrumentu līnijas mūsu acu priekšā gandrīz vai izsauc nāves deju, bet citā varam vērot mierpilnas Lielbritānijas dabas ainavas.”

1792. gadā Ludvigs van Bēthovens no dzimtās Bonnas pārcēlās uz Vīni, lai studētu pie Jozefa Haidna. Drīz pēc ierašanās Eiropas mūzikas mekā komponistu sasniedza ziņa par tēva nāvi. Šo laiku Bēthovens mazāk veltīja kompozīcijām un vairāk pievērsās studijām, kā arī pianista tehnikas pilnveidei. Izvēle vainagojās ar panākumiem, un jau gadu vēlāk Vīnes salonos runāja par jaunu klaviervirtuozu, kurš nereti atskaņo prelūdijas un fūgas no Baha “Labi temperētā klavīra”. Salonu slava Bēthovenu aizveda līdz pirmajam publiskajam koncertam Vīnē 1795. gada martā. Drīz pēc tam dienas gaismu ieraudzīja arī pirmās kompozīcijas, kurām piešķirts opusa numurs.
Septets tapis laikposmā no 1799. līdz 1800. gadam un pirmatskaņots reizē ar komponista Pirmo simfoniju. Savā jauneklīgajā garā un formā tas seko 18. gadsimta divertismentu – izklaides mūzikas – formātam. Tas nenoliedzami veicināja opusa lielo popularitāti klausītāju vidū, bet pašam autoram izraisīja vien galvassāpes, patiesi pārdzīvojot par to, ka Septeta lielā slava aizēno viņa pārējos darbus.
 

 

 

Programma

Tomass Adess (Thomas Adès, 1971)
Arcadiana op. 12
I. Venezia notturna
II. Das klinget so herrlich, das klinget so schön
III. Auf dem Wasser zu singen
IV. Et... (tango mortale)
V. L'Embarquement
VI. O Albion
VII. Lethe

Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven, 1770–1827)
Septets klarnetei, mežragam, fagotam vijolei, altam, čellam un kontrabasam Mibemolmažorā op. 20 (veltīts ķeizarienei Marijai Terēzei)
I. Adagio – Allegro con brio
II. Adagio cantabile
III. Tempo di menuetto
IV. Tema con variazioni: Andante
V. Scherzo: Allegro molto e vivace
VI. Andante con moto alla marcia
 

Dalībnieki

Marta Spārniņa, vijole
Liene Neija-Kalniņa, vijole
Ineta Abakuka, alts
Madara Norbūte, čells

Guntis Kuzma, klarnete
Artūrs Šults, mežrags
Elza Rubene, fagots
Agnese Kanniņa, vijole
Ivars Brīnums, alts
Māra Botmane, čells
Viktors Stankevičs, kontrabass
 

To top