Rīta zvaigzne. Šostakovičs, Pendereckis, Tabakova
Lai gan krievu avangarda mūzikas pionieris Edisons Deņisovs uzturēja aktīvus sakarus ar Rietumeiropas laikmetīgās mūzikas skatuvi, dzimtenē viņa karjera neiztika bez dažādiem šķēršļiem. 1979. gadā PSRS Komponistu savienības vadītājs Tihons Hreņņikovs publiskā runā nosodīja Deņisovu un vēl sešus komponistus, tomēr vairāki “Hreņņikova septītnieka” skaņdarbi joprojām pieder pie padomju gadu kamermūzikas repertuāra stūrakmeņiem. Sonāte klarnetei piedāvā ceļu klarnetes efektu izpētē, kas savulaik Padomju Savienībā tika uzskatīti par gandrīz neiespējamiem.
Rakstot mūziku, Dobrinka Tabakova vienmēr patur prātā domu: “Allaž ko jaunu var atrast pat vispazīstamākajās vietās, tikai jāprot izpētīt zināmā un nezināmā zonas, nekad nenovelkot robežas”. Svīta džeza stilā trīs daļās attēlo dažādas džeza repertuāra nianses:pirmās daļas klavieru partijā iemājo kontrabass, otrās daļas šūpuļdziesmā nekļūdīgi atpazīstama džeza dziedātāja samtainā izteiksme, bet trešās daļas neregulārās taktsmēra maiņas atgādina par džeza un tradicionālās mūzikas saplūsmi.
Kšištofa Penderecka Klarnetes kvartets ievadīja jaunu rakstības veidu, ko komponists pieņēma 90. gadu sākumā. Šī pieeja balstīta klasiskā skaistuma izpētē, un tās galveno raksturību vidū ir skaidra forma un tīras saskaņas daiļums. Kvartetu iedvesmojis Franča Šūberta Stīgu kvintets Domažorā, un tas atgādina ne tikai Bēthovena un Šūberta Vīnes atmosfēru, bet arī Šēnberga un Berga atbalsis. Arī cikla daļu nosaukumi – Notturno, Scherzo, Serenade un Abschied (“Atvadas”) – ir ļoti raksturīgi Austrijas galvaspilsētas mūzikai. Kvarteta pēdējo daļu pats Pendereckis reiz salīdzinājis ar četru draugu kopīgu vakariņu beigām: maltītes laikā visi ir daudz sarunājušies un pazīst viens otru tik labi, ka vairs nav vajadzīgi vārdi.
Dmitrija Šostakoviča Klavierkvintets komponēts 1940. gadā, pavisam neilgi pēc 30. gadu beigu notikumiem, kas nesaraujami saistīja Padomju Savienības varas līkločus ar paša Šostakoviča radošo dzīslu. Pēc Bēthovena stīgu kvarteta dalībnieku lūguma viņš pats uzņēmās sarežģītās klavieru partijas pārvaldīšanu darba pirmatskaņojumā. Uzreiz pēc tam jaundarbs izpelnījās tūlītēju slavu, un pat ierasti ledainie Maskavas preses komentāri bija neparasti līksmi. Литературная газета lapās atrodama šāda vēstures liecība: “Tas ir mūsu laika portrets… Bagātos toņos krāsota šodienas balss.”
Programma
Edisons Deņisovs (Эдисо́н Дени́сов, 1929–1996)
Sonāte klarnetei Simažorā (veltīta Ļevam Mihailovam)
Dobrinka Tabakova (Добринка Табакова, 1980)
Svīta džeza stilā altam un klavierēm (veltīta Maksimam Risanovam)
Kšištofs Pendereckis (Krzysztof Penderecki, 1933–2020)
Klarnetes kvartets
Dmitrijs Šostakovičs (Дмитрий Шостакович, 1906–1975)
Klavierkvintets solminorā op. 57
I. Prelude: Lento
II. Fugue: Adagio
III. Scherzo: Allegretto
IV. Intermezzo: Lento
V. Finale: Allegretto
Dalībnieki
Mārtiņš Circenis, klarnete
Ivars Brīnums, alts
Rihards Plešanovs, klavieres
Mārtiņš Circenis, klarnete
Agnese Kanniņa, vijole
Ivars Brīnums, alts
Kārlis Klotiņš, čells
Agnese Kanniņa, vijole
Kristiāna Krūskopa, vijole
Ivars Brīnums, alts
Kārlis Klotiņš, čells
Rihards Plešanovs, klavieres